PROGRESA ARHEOLOĢIJA

2021+
pētniecisks projekts

Vairāk nekā 70% Latvijas būvju celtas laikā no 1945. gada līdz 1991. gadam. Šo ēku ekspluatācijas termiņam stiepjoties arvien tālāk, izmantojām iespēju ieskatīties to detaļās. Ēkas, kuras atkārtojas Latvijas pilsētās un ciemos, ir bagātas ar vienkāršām detaļām un būvmateriāliem, kuriem to iedzīvotāji pārsvarā nepievērš uzmanību. Rietumos redzētie sabiedriskās iesaistes piemēri, kur cilvēki izrāda savas rūpes arī par savām necilākajām ēkām, vedina domāt, ka Latvijā urbānās vides potenciāls varbūt palicis neaptverts.

Sākotnējais apskats tika dalīts trīs kategorijās - materiāli, moduļi un brikolāža. Šie kalpoja kā rāmji, caur kuriem apskatīt un atlasīt redzēto. Šis ietvars ieskicē plašo mērogu, kādā apskatāmā perioda materiālu palete ir redzama Latvijas būvēs šobrīd - kā virsma, kā būves izstrādājums un kā no dažādiem avotiem kopā salikti veidojumi pat ārpus tiem paredzētajiem objektiem. Progresa Arheoloģija veidota, lai aptvertu šīs mazāk zināmās pilsētas matērijas potenciālu.

Autori: Kārlis Jaunromāns, Kristiāna Erta, Artūrs Tols

Projekts tapis ar VKKF atbalstu.

Lekcija industriālā mantojuma dienu ietvaros.
@progresa_arheologija

Drīzumā šeit atradīsiet Progresa Arheoloģijas PDF apkopojumu.

Progresa Arheoloģija - kolekcionāra telpa
Progresa Arheoloģija - moduļi
Progresa Arheoloģija - tipoloģija
Progresa Arheoloģija - tipoloģija
Progresa Arheoloģija - tipoloģija

1/5

Progresa Arheoloģija - kolekcionāra telpa
Progresa Arheoloģija - moduļi
Progresa Arheoloģija - tipoloģija
Progresa Arheoloģija - tipoloģija
Progresa Arheoloģija - tipoloģija